Kullamā

Kullamā

Kullamā cietoksnis pirmo reizi ir minēts 1236. gadā, kad 1234. gadā Sāres-Lēnes bīskapa vietnieks Johanness de Lode ar ordeņa karavīriem iekaroja Kullamā senā cietokšņa (Rohumägi) vietā uzbūvēto feodālo cietoksni (Castrum Goldenbeke).

14. gadsimta sākumā Lodes ģimene Koluverē (domājams, tajā pašā vietā) uzbūvēja lielu torņa cietoksni ar četrstūru pamata plānu. Koluveres pils un muižas pašreizējais izskats ir no 16. gadsimta.

Pils ir piederējusi Sāres-Lēnes bīskapijai, zviedru ģenerālleitnantam F. fon Lēvenam, Krievijas ķeizarienes Katrīnas II favorītam Grigorijam Orlovam, feldmaršalam F. V. fon Bukshevdenam (Fr. W. von Buxhoevden).

Kullamā Jāņa baznīca sākotnējā veidolā, domājams, tika pabeigta 13. gadsimta beigās. Kullamā baznīcas dārzā interesi raisa Igaunijā vecākais riņķa krusts no 1621. gada. Uz krusta ir uzrakstīts Sitta Kodt MatZ. Saskaņā ar leģendu Matss vāca zirgābolus, mēsloja ar tiem laukus, audzēja lieliskus rudzus un kļuva par bagātu vīru. Ir arī viedoklis, ka uzraksts ir piekrastes zviedru izloksnē un nozīmē: "Šeit dus Dieva mierā Matss."

Kullamā baznīcā un kapsētā ir apglabāti vairāki slaveni cilvēki, viņu vidū Virtenbergas princese Augusta Karolina, Bībeles tulkotājs un literāts Heinrihs Gezekens, mākslinieks F. Ludvigs fon Maidels, komponists Rūdolfs Tobiass, pazīstamais sabiedriskais darbinieks Hanss Habermans, aktieris Āre Lānemetss, mūziķis Reins Samets u.c.

Noslēpumainas meža takas ved uz Marimetsa purvu atklāt senus ciema ceļus. Atbrauciet un atklājiet zeltaino zemi!

Skatīt kartē

Izmitināšana

Ēdināšana

Laika apstākļi

Gaisa:
-

Precīzi laika apstākļi

Rezervēt naktsmītni

Kalendārs

Oktobris 2017
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31
European Union Regional Development Fund