Neva–Noarotsi–Hāpsalu

100 km

Neva Lēnemā ziemeļu daļā ar saviem priežu mežiem, dziedošajām smiltīm un skaistajām pludmalēm ir iecienīta vieta dabas tūristiem. Neva ir lepna par savu mazo Svētā Olava koka baznīcu, kas ir tikai 6 x 7 m liela. Nevas piekrastes ciemu reiz nodibināja zviedri, un baznīcas iekšpuse arī atgādina Gotlandes baznīcas. Pastaigājoties baznīcas dārzā, izpētiet dzelzs krustus. Vietējo kalēju roku radītie krusti katrs ir atšķirīgs. Braucot no Nevas uz Variku (Varik), apmeklējiet pirms 4500 gadiem no jūras atdalījušos Veskijerva (Veskijärv) ezeru, tā platība ir 205 ha, lielākais dziļums ir trīs metri. Ezeru apņem līdz 10 m augstas, vasaras saulē ugunīgi karstas smilšu nogāzes, smilšu karjerā dzīvo retais smilšu krupis.

Trīs kilometru attālumā no Nevas ir Perakila (Peraküla) un Pelluotsa (Põlluotsa) muzejsēta, kas iepazīstina ar lauku dzīvi pirms gadsimta. Perakilā informāciju par atpūtas iespējām vasarās sniedz RMK Nõva Puhkeala informācijas punkts. Perakilas tuvumā sākas jau pirms Pirmā pasaules kara izveidotais bruģis, kas ved uz Allikjärv jeb Tantsujärv un no turienes tālāk uz Liivase pludmali. Keibu un Liivase līča zonu pie Nevas uzskata par vienu no labākajām smilšu pludmalēm Igaunijā. Perakilas apkārtnes 15 mazos un seklos piekrastes ezerus ieskauj piecus metrus augstas kāpas, ezeros aug baltās ūdensrozes un retās dižās aslapes.

Braucot no Nevas uz Dirhamu, nonāksiet Noarotsi. Pirms Otrā pasaules kara vairāk nekā 60 procenti iedzīvotāju bija zviedri, ir saglabājušies ciemu zviedriskie nosaukumi. Rietumos no Dirhamas ir senas krasta baterijas atrašanās vieta, austrumos vīd Pēsaspea (Põõsaspea) rags – Igaunijas kontinenta galējais ziemeļrietumu punkts. Tur tūristi var aplūkot PSRS laiku lokatora vietu, militāro ainavu un daudz granīta un breča bluķu. Pēsaspea ir viena no labākajām putnu vērošanas vietām, pāri ragam iet svarīgs arktisko ūdensputnu migrācijas ceļš. No šejienes paveras skats uz Osmusāri un apmēram uz 10 km ziemeļu virzienā jūrā esošo Neugrunda meteorīta krāteri. Uzskata, ka meteorīta sprādziens bijis pirms 475 miljoniem gadu un arī Ziemeļrietumigaunijā atrodamie breča bluķi ir liecinieki šim notikumam.

Arī Osmusārē reiz dzīvojuši Igaunijas zviedri, kuriem bija jāaizbrauc, kad salā uzbūvēja Padomju armijas raķešu bāzi. Milzīgās pazemes aizsargbūves saglabājušās līdz mūsdienām. Apskates vērts ir ugunstornis un akmens kapelas drupas. Osmusāres ainavas liegums ir savdabīgs, līdz 8 m augsts kaļķakmens krasts, ir saglabājušās piekrastes pļavas, Igaunijā lielākas oļu vaļņu zonas salas dienvidrietumu un dienvidaustrumu daļā, kā arī gneisa breča bluķi. Uz Osmusāri var aizbraukt no Dirhamas ostas ar iepriekš pasūtītu laivu.

Braucot tālāk no Dirhamas pa krasta līniju, nonāksiet Roslepas ciemā, kur atrodas kapi ar kapelu un zvanu torni. Rooslepa kapela bija viena no trim Noarotsi draudzes palīgbaznīcām un ir atjaunota iepriekšējā izskatā. Tuvumā ir brīnumskaistā Elbiku piekraste un Roosta atpūtas ciems, kurā var paēst un atpūsties.

Dodoties tālāk, pabrauksiet garām 18. gs. Riguldi muižas ēkai un vecajam Luksi zvejnieku ciemam. No turienes paveras skaists skats uz atklāto jūru. Pēc tam nonāksiet Aulepas ciemā.

Dodoties taisni uz priekšu, Aulepas krustojumā ceļš vedīs uz Sutlepu un Linnamē. Savukārt ceļazīme kārdina pagriezties uz Noarotsi pussalu un Pirksi. Drīzumā ceļu no abām pusēm ierobežo niedru lauks – Atland – zema zona starp pussalu un kontinentu. Noarotsi sākumā bija sala, kas laika gaitā zemes pacelšanās dēļ saauga kopā ar sauszemi. Vēl 18. gs. sākumā Pēteris I saskaņā ar vecajām zemes kartēm esot ar savu floti burājis starp sauszemi un salu. Iepazīstieties arī ar Noarotsi Katrīnas baznīcu vēlīnās gotikas stilā. Baznīcas ēka ar kaļķakmens un laukakmens sienām viduslaikos kalpoja par nocietinājumiem, baznīcu ir apmeklējusi Zviedrijas karaliskā ģimene. Pāri ceļam no baznīcas atrodas Lēnemā vecākā koka ēka, 17. gs. pastorāts. Pirksi centrā atrodas Noarotsi ģimnāzija, kas izmanto Pirksi vecāko ēku – 19. gs. uzbūvēto Pirksi muižu. Pirms otrā pasaules kara muižā darbojās tautas universitātē, kur Igaunijas zviedru jaunieši apguva zināšanas par mājsaimniecību un lauksaimniecības darbiem.

Sāres ciemā atrodas Sāres muiža un Lyckholmi muzejs. Muižas ēkas ir uzbūvētas 18. un 19. gs., un tās atjaunoja barons Gustafs Fridrihs fon Rozens. Sāres muižas zirgu stallī atvērtais muzejs veltīts Sāres ciema vēsturei. Eksponāti ir vietējo iedzīvotāju ziedoti agrākie lauksaimniecības darbarīki, rokdarbi un mājsaimniecības inventārs. Ievērības cienīgas ir zivju nārstošanas vietas, piekrastes pļavas, gandrīz 206 putnu sugas, to skaitā tādi retumi kā jūras un zivju ērglis, kā arī melnais stārķis.

Pirms Linnamegi ir Lēnemā lielākā kriteņu zona – Salajee, kur 12 km garā Salajegi upe pazūd kritenes piltuvē. Vasarā no upes nekas daudz nav redzams, lielo ūdeņu laikā tā pārpludina visu līdzenumu un aizstiepjas līdz ceļam.

No Linnamegi Hāpsalu virzienā pie ceļa ir 1927. gadā uzbūvētā Linnamegi apakšstacija. Saunjas ciemā Silmas dabas lieguma zonā ir Saunjas putnu tornis, dabas izglītības centrs un pārgājienu taka. Šeit ir redzams daudz migrējošo putnu, tā ir arī unikāla vieta ūdens iemītnieku ziņā.

Nonākot uz Tallinas–Hāpsalu šosejas, mazliet pēc Taeblas, ceļazīme norāda uz Kadarpiku ciemu, viena no Igaunijas slavenākā gleznotāja Antsa Laikmā (Ants Laikmaa) muzejmāju. Mākslinieks šeit uzbūvēja Igaunijā unikālu mākslinieka māju nacionālajā romantisma stilā, kurā ietilpst arī septiņu hektāru liels aizsargājams parks.

Ievērojiet: pirms brauciena apmeklējiet Hāpsalu Tūrisma informācijas centru Karja 15. Lai iepazītos ar maršrutu, rēķinieties ar četrām piecām stundām. Taču, ja apmeklējat muzejus vai dodaties pārgājienā, rezervējiet visu dienu. Ņemiet vērā, ka Nevas apkārtnē nav degvielas uzpildes staciju, tuvākās atrodas Padisā un Linnamegi.
 

Laika apstākļi

Gaisa:
-

Precīzi laika apstākļi

Rezervēt naktsmītni

Kalendārs

Augusts 2017
1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31
European Union Regional Development Fund