Hāpsalu pastaiga

6 km

Pastaigu sāciet Hāpsalu bīskapa pilī, kas ir viena no tām Igaunijas pilīm, kuras ir vislabāk saglabājušās. No 13. gs. beigām līdz 1559. gadam šeit atradās Sāres-Lēnes bīskapijas centrs. Pils pagalmu ietver 803 m garš apļa mūris, cietokšņa vecākās daļas ir 1270. gadā pabeigtais mazais cietoksnis un Doma baznīca ar ļoti labu akustiku.

Baznīcas kristību kapelas logā augusta pilnmēness naktīs parādās sievietes tēls – Baltā Dāma. Saskaņā ar leģendu Baltā Dāma ir jaunava, kas sodīta par klostera likumu pārkāpšanu un iemūrēta kapelas sienā. No pils zvanu torņa paveras vislabākais skats uz Hāpsalu un tās apkārtni. Pilī darbojas muzeja komplekss un āra kafejnīca, pagalma magnēts ir bērnu parks ar viduslaiku iedvesmotām rotaļu atrakcijām lielajā aizsarggrāvī.

Izejot caur bīskapa pils dārza vārtiem uz Vaba ielas pusi, nonāksiet parkā jeb Grāfa dārzā (Krahviaed). Pils iekšējais laukums ir kādreizējais pilsētas tirgus laukums, no kurienes sākas vecākās ielas. No tirgus laukuma redzēsiet 18. gs. uzbūvēto pilsētas rātsnamu, kurā atrodas Lēnemā muzejs.

Aiz muzeja ir redzama Hāpsalu pilsētas baznīca – Jāņa (Jaani) baznīca. 15. gs. no tirgus noliktavas pārbūvētā baznīca no citām atšķiras ar savu ziemeļu–dienvidu novietojumu, baznīcas interjerā ievērojams ir 5 m augstais akmens altāris un koka kancele.

Blakus Lēnemā muzejam Kooli ielā ir „Ilonas Brīnumzeme” (Iloni Imedemaa). Ilona Viklande ir guvusi slavu ar savām ilustrācijām vairāk nekā 30 Astrīdas Lindgrēnas grāmatām, „Ilonas Brīnumzeme” ir ģimenes centrs, kurā vari atklāt bērnības zemi skaistu attēlu, aizraujošu spēļu, piedzīvojumu un grāmatu vidū. Māksliniece bērnībā bieži viesojusies Hāpsalu pie saviem vecvecākiem, 1944. gadā viņa 14 gadus vecumā no šejienes aizbrauca uz Zviedriju.

No rātsnama turpiniet pastaigu pa Linda ielu. Linda un Rüütli ielas krustojumā reiz atradās pilsētas mūru Vācu vārti, tur ir arī Pētera māja, viena no vecākajām koka dzīvojamajām ēkām Hāpsalu. Šajā mājā 1715. g. esot piestājis Krievijas cars Pēteris I, ar kura apmeklējumu ir saistītas vairākas leģendas. Rüütli ielas jūras pusē viduslaikos bija Hāpsalu pilsētas mūris, kurš tika iznīcināts Livonijas kara laikā.

Linda ielā apskatiet arī Marijas Magdalēnas baznīcu, kuras iesvētīšanā piedalījās cara Nikolaja I dzīvesbiedre Aleksandra Fjodorovna ar troņmantnieku Aleksandru, kurš 1855. gadā kļuva par ķeizaru Aleksandru II. Dzeltenā māja uz Apustuliskās pareizticīgās baznīcas zemes bija mākslinieces Ilonas Viklandes bērnības māja.

Ejot tālāk uz jūras pusi, nonāksiet uz 19. gs. vidū jūrā uzbūvētā pastaigu ceļa – Promenādes, kuras vēsturiskie nosaukumi ir Lielā Promenāde, Romanovu gatve, J. Poska gatve un 21. jūnija gatve. Promenādē, kas līdz Otrajam pasaules karam bija Hāpsalu vasaras dzīves centrs, sākas 20. gs. sākumā uzbūvētā pludmale – Āfrikas pludmali. No tās putnu torņa atklājas gleznains skats gan uz Hāpsalu Tagalaht, gan uz vecpilsētu. Pavasarī un rudenī šī vieta ir putnu vērotāju paradīze.

Promenādē atradīsiet tēlnieka Romāna Hāvamegi radīto piemiņas zīmi Igaunijas pirmajam profesionālajam komponistam Rūdolfam Tobiasam un šī paša autora radīto saules pulksteni. Promenādē atrodas arī vasaras restorāns „Kūrzāle” ar mūzikas paviljonu. 1898. gadā pabeigtajā Kūrzāle ar koka mežģīņu rotājumiem joprojām darbojas restorāns un koncertzāle.

Kūrzāles tuvumā ir piemiņas zīme Hāpsalu kūrorta izveidotājam Karlam Abraham Hunniusam. Apriņķa ārsts Hunniuss bija pirmais, kurš ievēroja, ka vietējie iedzīvotāji savu veselības problēmu remdēšanai izmanto jūras dūņas, un sāka dūņu īpašības zinātniski izpētīt. 1825. gadā viņa vadībā Hāpsalu tika uzbūvēta pirmā dūņu dziedniecības iestāde.

Promenāde pāriet Šokolādes promenādē (tas ir vietas vēsturiskais nosaukums, šobrīd šai promenādes daļai ir cits nosaukums – P. Čaikovska gatve), kas beidzas ar komponista Pētera Čaikovska piemiņas solu. Komponistam, kurš Hāpsalu atpūtās 1867. gada vasarā, patika apbrīnot saullēktu vietā, kur tagad atrodas sols.

Piemiņas sols atrodas blakus Hāpsalu Neiroloģiskajam rehabilitācijas centram, otrā pusē ceļam atrodas viens no Hāpsalu veselības centriem – Spa Hotell Laine. Pie veselības centra Väikese-Viigi krastā ir Juhana Raudsepa skulptūra Kepimurdja, kas simbolizē Hāpsalu atveseļojušos slimnieku, kurš salauž nūju, kas viņam vairs nav nepieciešama.

Ejot tālāk pa Sadama ielu, paiesiet garām kādreizējai sanatorijas ēkai un nokļūsiet līdz Piekrastes zviedru muzejam, kurš atrodas pašās ielas beigās. Pirms Otrā pasaules kara Hāpsalu bija piekrastes zviedru galvaspilsēta. Ja laiks ir vasarīgs un laiks atļauj, dodieties tālāk pa Kaluri un Holi ielu uz Hāpsalu jahtu piestātnēm Grand Holm Marina un Veskiviigi vai arī ejiet peldēties uz Vasikaholm.

Atgriežoties pie Väikese-Viigi, turpiniet pastaigu pa taciņu. Ūdenskrātuves pretējā krastā, komponista kādreizējās mājas priekšā, ir redzams Kirila Krēka (Cyrillus Kreek) piemineklis. Väikese-Viigi krastā paiesiet garām Bernharda Laipmana (Bernhard Laipman) piemineklim. Laipmans 1905. gada nemieru laikā bija zemnieku aizstāvis strīdos ar muižniekiem, par to nopelnot nāvessodu.
 

No Viigi pagriezieties uz Ehte ielu, pēc tam uz Wiedemanni ielu, kurai nosaukums ir dots par godu tur dzīvojušajam valodniekam Ferdinandam Johanam Vīdemanam. Tajā pašā ielā atradīsiet Hāpsalu ķeizara skolas ēku, kur mūsdienās ir bērnu bibliotēka. Ēkā atrodas Krievijas ārlietu ministra un valsts sekretāra Aleksandra Gorčakova piemiņas plāksne, jo viņš 1798. gadā esot piedzimis šajā ēkā.

Tālāk paiesiet garām Lēnemā ģimnāzijas ēkai, kurā skola ir bijusi jau 200 gadu. Skolas vecākā, Kalda ielas puses, daļa ir uzbūvēta 18. gadsimta beigās, savukārt jaunākā, Wiedemanni ielas puses, daļa 1928. gadā. Pirms dažiem gadiem skolas nams tika pie piebūves – sporta zāles, kas ir viena no modernākajām sporta celtnēm pilsētā.

Ielas beigās atkal ir redzama jūra, un pastaigu var turpināt vai nu pa Õhtu Kallas, vai arī pa ceļu uz dzelzceļa dambja. Krastā ir Hāpsalu dzīvojušā dzejnieka Ernsta Enno vārdā nosauktais parks un piemineklis. Pa abiem ceļiem nonāksiet līdz vienai no Hāpsalu pērlēm – dzelzceļa stacijai. 1907. gadā pabeigtā reprezentablā stacijas ēka tika uzbūvēta cara ģimenes uzņemšanai, un celtniecības laikā tā bija ar garāko segto peronu Ziemeļeiropā (216 m). Dzelzceļa stacijā atrodas arī Igaunijas Dzelzceļa muzejs, pagalmā noteikti apskatiet vecās lokomotīves.

Ja vēlaties, no Dzelzceļa stacijas var doties uz Paralepas mežu un pludmali līdz Thalasso Spa Hotell Fra Mare, parka mežā atradīsiet arī veselības takas un velosipēdu celiņu līdz Rohukilas ostai. Ja vēlaties vēl garāku pastaigu vai pat izbraucienu ar velosipēdu, no dzelzceļa stacijas Lēnemā Veselības ceļa virzienā, kas ir 60 km gara kustību taka gājējiem un velosipēdistiem, uzbūvēta Rīsipere (Riisipere) pa Hāpsalu–Rohukilas dzelzceļa uzbērumu.

Savukārt no dzelzceļa stacijas tālāk pa Jaama ielu nonāksiet atpakaļ mūsdienu pilsētas centrā. Galvenās ielas nosaukums sākumā ir Posti, tuvojoties vecpilsētai, tā kļūst par Karja ielu. Ielas beigās ir Rootsiturg un Turuplats, kur sākas Hāpsalu vecākās ielas – Kooli, Jaani un Linda iela.

Karja ielā mākslas interesentiem paveras vairāku galeriju un mākslinieku ateljē durvis, piemēram, Evald Okase muzejs un Epp Maria Kokamägi galerija un kafejnīca, arī Pilsētas galerija, Kuke galerija, Kunstikooli galerija, kā arī Ehte Käsitöökoda un Hāpsalu šalles muzejs. Te atrodamas arī citas tīkamas kafejnīcas, piemēram, Müüriääre.

Ievērojiet

Lai saņemtu vairāk informācijas par pilsētu un visu Lēnemā, noteikti būtu jāapmeklē Hāpsalu Tūrisma informācijas centrs Karja 15.

Visai šai pastaigā rezervējiet trīs četras stundas, taču, ja vēlaties izbaudīt arī muzeju un galeriju ekspozīcijas, pasēdēt kādā kafejnīcā vai restorānā vai apmeklēt Paralepas pludmali, noteikti rezervējiet vairākas dienas.

Ar Hāpsalu var ideāli iepazīties, arī braucot ar velosipēdu.

Laika apstākļi

Gaisa:
-

Precīzi laika apstākļi

Rezervēt naktsmītni

Kalendārs

Oktobris 2017
1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31
European Union Regional Development Fund