Vēsture

Lēnemā vēsture sniedzas akmens laikmetā, kad, jūrai atkāpjoties, pirmie cilvēki sāka dzīvot uz zemes, kas bija pacēlusies virs ūdens. Aizraujoši ir akmens šķirstu kapi Kasekilā (Kaseküla) un akmens krāvumu kapi Kemsi (Kõmsi) un Poansē (Poanse). Varenu iespaidu rada arī seno pilsētu atliekas Vatlā (Vatla), Kullamā (Kullamaa) un Paliveres Hallimē (Palivere Hallimägi).

Domājams, ka 13. gadsimtā uz dzīvi reti apdzīvotajā piekrastes zonā un salās pārcēlās zviedri - Noarotsi pusē, Osmusārē un Vormsi līdz pat šim laikam ir saglabājušies vietvārdi zviedru valodā un ir atrodamas piekrastes zviedru savdabīgi slēgtās kopienas kultūras pēdas. Igaunijas zviedru nacionālā grupa no Igaunijas uz Zviedriju devās Otrā pasaules kara laikā.

Par vienu no labākajiem Lēnemā laikiem var saukt viduslaikus, kad šejienes zemes bija Sāres- Lēnes (Saare-Lääne) bīskapijas sastāvā. Pirmais bīskapijas centrs atradās Lihulā, kur līdz šim laikam ir redzamas pilsdrupas. 13. gadsimta otrajā pusē centrs tika pārvests uz Hāpsalu, no kurienes bīskapija tika valdīta gandrīz 300 gadu. Šajā laikā no Hāpsalu veidoja nepastarpinātas attiecības ar Romu un daudziem citām toreizējiem Eiropas centriem.

Hāpsalu bīskapa pils ir lielākā līdz šim saglabājusies pils Igaunijā.

Viduslaikus atgādina arī Lēnemā raksturīgās vienjoma kaļķakmens baznīcas, kuras ir būvētas pārsvarā 13. un 14. gadsimtā.

No muižu laika Lēnemā ir vairākas dažāda tipa muižas ēkas, sākot ar arhaiskām, drīzāk lielas lauku mājas atgādinošajām muižas galvenajām ēkām, piemēram, Keskvere, līdz lielām un lepnām, piemēram, Sūre-Lehtru, Vatla un Lihula.

Lai gan pirmā tautas skola Lēnemā tika nodibināta jau 17. gadsimta vidū, Lēnemā kultūras un izglītības dzīve drīzāk ir palikusi Igaunijas bagātāko reģionu ēnā. 19. gadsimta Lēnemā bija nabadzīgs un atpalicis apvidus, kurā neizveidojās lielražošana, akmeņainā un sliktā zeme neveicināja arī lauksaimniecību. Tādēļ šeit auglīgu augsni guva dažādas reliģiskas kustības – radās brīvdraudzes un tika izveidota Igaunijā pirmā baptistu draudze. Nacionālā atmoda un dziesmu un teātra biedrību dibināšana Lēnemā sākās vēlāk nekā citos reģionos. Neraugoties uz to, no Lēnemā ir nākuši vairāki visā Igaunijā pazīstami kultūras cilvēki, piemēram, komponisti Rūdolfs Tobiass (Rudolf Tobias) un Kirils Krēks (Cyrillus Kreek), mākslinieks Antss Laikmā (Ants Laikmaa) un daudzi citi.

Jaunu elpu deva 19. gadsimtā Hāpsalu kā kūrorta pilsētas izaugsme un 20. gadsimta sākumā uzbūvētais dzelzceļš.

Laika apstākļi

Gaisa:
-

Precīzi laika apstākļi

Rezervēt naktsmītni

Kalendārs

Augusts 2017
1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31
European Union Regional Development Fund