10 iemeslu, kādēļ apmeklēt Lēnemā

Lēnemā – putnu vērotāju paradīze

Gar Igaunijas rietumu piekrasti ved Arktikā ligzdojošo putnu migrācijas ceļš. Lēnemā atrodas viens no starptautiski zināmākajiem un Eiropā lielākajiem putnu dabas liegumiem – Matsalu Nacionālais parks. Katru pavasari un rudeni caur šo vietu migrē simtiem tūkstoši ūdensputnu, un daudzi no tiem ir izvēlējušies Matsalu arī par ligzdošanas vietu. Agrā pavasarī Matsalu līcī piestāj tūkstošiem mazo, ziemeļu un paugurknābja gulbju, piekrastes pļavās baroties piestāj zosis, vairāku sugu tārtiņveidīgie un milzīgi baltvaigu zosu bari. Tie, kam pietiek pacietības un ir laba optika, var atklāt arī ļoti skaisto un Igaunijā reto sarkankakla zosi.

Ziemeļu Lēnemā skaistās pludmales un ogu meži

Ziemeļu Lēnemā, Neva un Noarotsi pusē ir kilometriem garas smilšu pludmales, kur var patīkami iekārtoties un netraucēti izbaudīt vasaru. Nevas pludmales ir slavenas ar savām dziedošajām smiltīm.
Kad apnīk sildīties pludmalē, var doties ceļojumā uz apkaimes mežu, kas ir pazīstams ar savu ogu un sēņu bagātību.

Igaunijas aizsargātākais apriņķis

Lēnemā no citiem Igaunijas apriņķiem atšķiras ar neatkārtojamu dabu. Liela daļa Lēnemā dabas ir tā vai citādi aizsargāta, pastiprināta uzmanība ir pievērsta piekrastes zonai un cilvēka ietekmes nesabojātajiem purvājiem. Pavisam ir aizsargāti 23 procenti apriņķa teritorijas. Lielākais un zināmākais no 13 liegumiem ir 1957. gadā izveidotais Matsalu Nacionālais parks ar savu putnu paradīzi un pārgājienu takām. Savukārt Laelatu parkveida pļavās vienā kvadrātmetrā ir saskaitītas 76 traheofītu sugas.
Osmusāres ainavu lieguma daudzveidīgā ainava piedāvā patīkamus piekrastes līčus, oļu krāvumus, alvārus, kaļķakmens krastus, piekrastes pļavas, platlapju mežu un kadiķu audzes.

Piekrastes zviedru pēdās

Igaunijas jeb piekrastes zviedri ir dzīvojuši Ziemeļrietumu un Ziemeļigaunijas piekrastē un rietumpuses salās, piemēram, Vormsi, Osmusārē un Noarotsi vairāk nekā tūkstoš gadu. Piekrastes zviedri savu izolēto apmetņu, privilēģiju un valodas barjeras dēļ uz gadu simtiem palika diezgan noslēgta kopiena, kurai izveidojās savdabīga valoda un kultūra. Otrā pasaules kara laikā lielākā daļa Igaunijas zviedru bija spiesti atstāt savas mājas un bēgt uz Zviedriju. Ar piekrastes zviedru kultūras saglabāšanu šobrīd nodarbojas vairākas iestādes un biedrības, mācot valodu un iepazīstinot ar vecām paražām un toreizējo lietišķo mākslu.

Vormsi sala

Igaunijas ceturtā lielākā sala savu nosaukumu ir guvusi no nosaukuma zviedru valodā Ormsö ‘čūsku sala’. Vēsturiski Vormsi apdzīvoja piekrastes zviedri, padomju okupācijas laikā sala bija slēgtā zona, un ziņkārīgie tur tāpat vien nevarēja nokļūt. Salas galvenais vēstures un kultūras piemineklis ir Vormsi Svētā Olava baznīca, kurai blakus kapsētā ir viens no pasaulē lielākajiem kaļķakmens un smilšakmens riņķa krustu krājumiem. Vormsi salas ainavu liegums aptver sugām bagātu dabu, dabiskas un daļēji dabiskas ainavas, kā arī bagātīgu seno kultūru. Vormsi piekrastes starptautiskas nozīmes putnu zonas Hullo un Svibi līcis, kā arī Hari šaurums ar piekrastes pļavām un saliņām ir Anglijas Karaliskās putnu aizsardzības biedrības pētījumu zona.

Viduslaiku baznīcas

Lēnemā vienjoma baznīcas ir vienas no vecākajām Igaunijā, lielākā daļa no tām ir uzbūvētas 13.–14. gadsimtā. Baznīcu būvei ir izmantots vietējais kaļķakmens, un daudzās no tām ir redzamas viduslaiku sienas gleznojumu pēdas. Savukārt Ridalas, Karuses un Hanilas baznīcā var redzēt unikālas trapeces formas kapa plāksnes, par kuru senumu kultūras vēsturnieki vēl nav vienisprātis.

Militārā vēsture

Daļa Lēnemā padomju laikā bija robežzona, kurā varēja nokļūt tikai ar speciālu atļauju. Daudzās Lēnemā vietās padomju laikā tika uzbūvētas karaspēka bāzes, lielākā daļa no tām mūsdienās nav radušas jaunu lietojumu un šobrīd sabrūk. Lielākās no tām ir Kiltsi lidlauks, kurš ir redzams no Hāpsalu–Rohukilas ceļa un Pīrsalu (Piirsalu) mežā noslēptā raķešu bāze.

Vārti uz salām

Nevar iztikt bez Lēnemā apmeklēšanas, ja vēlas atklāt Igaunijas lielākās salas. No Dienvidu Lēnemā Virtsu ostas prāmis aizvedīs uz Muhu un Sāmsalu, bet no Rohukilas ostas var nokļūt Hīumā un Vormsi.

Ledus ceļi

Krietnā ziemā ledus pārklāj zemo piekrastes jūru, un tad Hāpsalu apkārtnē var gūt unikālu pieredzi, braucot ar automobili pa jūras ledu. Ledus ceļi no Hāpsalu uz Noarotsi un no Rohukilas uz Vormsi nav tikai ekstrēmu pieredzi alkstošiem piedzīvojumu meklētājiem, tie ir arī ļoti svarīgi vietējiem iedzīvotājiem. Tā Noarotsi ledus ceļš, kurš ved pāri Hāpsalu līcim, saīsina Noarotsi iedzīvotāju ceļu uz apriņķa centru par pārdesmit kilometriem, un Vormsi ledus ceļš sniedz Vormsi iedzīvotājiem iespēju doties uz kontinentu neatkarīgi no prāmju grafika.

Ziedu izšuvums

Dienvidu Lēnemā tautastērpu svārki un paklāji ir rotāti ar brīnumaini lepniem ziedu izšuvumiem. Tekstila vēsturnieku vērtējumā Lēnemā ziedu izšuvumi ir pat vecāki par slavenajiem Muhu izšuvumiem, un tieši no Lēnemā iedzīvotājiem Muhu sievietes iemācījās savu apģērbu rotāt ar ziedu motīviem.
Hanilas muzejā ir viena no labākajām Igaunijas mazo muzeju tekstila kolekcijām, kur var gūt labu priekšstatu par Lēnemā sieviešu roku prasmi.

Laika apstākļi

Gaisa:
-

Precīzi laika apstākļi

Rezervēt naktsmītni

Kalendārs

Augusts 2017
1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31
European Union Regional Development Fund